Gaujienas muižas apbūves, parka un Jaunās pils ēkas vēsturē

Pēc Poļu—zviedru kara beigām, 1625. gadā Zviedru Vidzemes Gaujienas pilsnovadu Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs lēņo valsts maršalam Akselam Baneram. Pēc Krievijas muižu redukcijas tā atkal pārgāja kroņa īpašumā līdz 1745. gadam, kad Krievijas ķeizariene Elizabete par nopelniem to uzdāvināja Šlēzvigas-Holšteinas galma maršalam baronam Bernhardam Reinholdam fon Delvigam (?-1770). 1780. gadā pēc barona nāves sadalīja viņa dēli. Kārlis Gustavs Delvigs ieguva Gaujienas pilsmuižu, Akselis Delvigs Umelnieku pusmuižu (Hummelzeem), bet Zvārtavu (Adsel-Schwarzhof) un Gaujienas Jauno muižu (Adsel-Neuhof) ieguva Pēteris Delvigs. 1784. gadā Pēteris Delvigs uz Gaujienas Jauno muižu par mājskolotāju uzaicināja nākamo Dorpatas (Tartu) Universitātes profesoru J.V.Krauzi (1757-1828), kurš pieredzēto detalizēti aprakstīja dienasgrāmatā un zīmējumos attēloja Gaujienu, tās pilsdrupas un apkārtnes muižas, to plānojumus, kas vēlāk publicēti Rīgas Liceja rektora J.K. Broces (1742-1823, “Zinātne”, “LU Latvijas vēstures institūts”,1992-2007) un Tartu Universitātes izdevumos.

1784. gadā divi no brāļiem savas muižas pārdeva baronam Henriham Bērensam fon Rautenfeldam. 1818. gadā Gaujienas muižu nopirka barons Ādolfs Heinrihs fon Vulfs, kas ap 1830. gadu uzcēla muižkunga māju, 1838. gadā muižas ļaužu dzīvokļu un saimniecības ēkas.

Gaujienas muižas kungu māja (valsts noz. Nr.2749)  uzcelta abilstoši romantisma tradicijām –  Gaujienas viduslaiku pils (valsts noz. Nr.171) ārējās priekšpils vietā, gravas kantē. Būvei tika izvēlēta panorāmiski izteiksmīga novietne ar skatiem uz Ordeņa pils drupām, Gaujas senleju un pils parku. No 1848. līdz 1850. gadam barons Jūliuss fon Vulfs (1809-1871) pabeidza būvēt Gaujienas kungu māju jeb muižas pili ar 52 telpām, vēlīnā klasicisma stilā. Trīs stāvu ēkas fasādi grezno sešu kolonnu joniskais portiks, simetriski izvietoti sānu rizalīti un parādes durvju kāpnes apsargā divas gulošas kaļķakmens lauvas. Kungu mājas (valsts noz.Nr. 2939) interjeri veidoti ampīra un rokoko stilā, dažās telpās saglabājušas oriģinālās parketa grīdas un tikuši restaurēti interjeru dekoratīvs krāsojums, būvplastika pils svētku zālē un kapelā. Kungu mājas vestibils ir dekorēts ar lauvu galvu tondo formas ciļņiem un durvju ailām ir akmens apdare, kurā izmantoti klasisko orderu elementi. Portāla grīdas iesegumam izmantotas tumšas un gaišas krāsas marmora flīzes.

Gaujienas muižai piederošās zemnieku mājas muižnieks nosauca Eiropas lielāko pilsētu vārdos - Berlīne, Londona, Visbādene, Parīze u.c.

Ar 1903. gadu līdz Neatkarības kara (1918-1920) beigām muižas īpašnieks bija barons Voldemārs fon Vulfs (1866-1924). Pēc 1920. gada agrārās zemes reformas fon Vulfu dzimtas muižu Latvijas valsts atsavināja un tajā kopš 1922. gada darbojās skola.

Bijušajā muižas aldara mājā (valsts noz. Nr.7) no 1922. līdz 1944. gadam dzīvoja latviešu komponists Jāzeps Vītols (1863-1948), pašlaik tur atrodas Jāzepa Vītola memoriālais muzejs "Anniņas".

Vecākā ēka ir muižas klēts (valsts noz. Nr. 2744), kuras jumta vējrādī iegravēts gadaskaitlis 1788. Ap šo pašu laiku ir celts arī spirta brūzis, no kura saglabājušās tikai drupas.

Muižkunga mājas fasāde veidota klasicisma stilā, tai ir divi stāvi un apakšā izbūvēts divstāvu pagrabs ar masīvām velvēm. Pirms Otrā pasaules kara ēkā bija doktorāts un dzīvokļi, bet vēlāk skolas internāts.

Gaujienas muižas apbūve (valsts noz. Nr. 2748) ar parku (valsts noz. Nr. 2759) aizņem 12 ha teritoriju gleznainajā Gaujas ielejas labajā krastā. Muižas centra apbūves ansamblis un parks ir saglabājuši sākotnējo autentisko izskatu.

Ap 1835. gadu celtajai dārznieka mājai (valsts noz. Nr. 2751)  ir divi stāvi, arī tā mūrēta no dolomīta akmeņiem klasicisma stilā. Zem ēkas visā garumā ir pagrabs ar mūrētām velvēm. Ēka pilnībā ir saglabājusies, un tagad te iekārtoti dzīvokļi. Aiz dārznieka mājas iekārtots augļu dārzs trīs hektāru platībā, ap to bija uzmūrēts 2 m augsts žogs no dolomīta akmeņiem. 1838. gadā ir celta muižas dzīvojamā un saimniecības ēka, kas 1886. gadā kļuva par ugunsdzēsēju māju jeb "špricmāju" (valsts noz. Nr. 2753).

Gaujienas muižas apbūves ansamblī ietilpst arī alus brūzis, aldara māja, siltumnīca (valsts noz. Nr. 2754), ledus pagrabs (viet.noz. Nr. 2758), staļļi un staļļmeistara māja (valsts noz. Nr.2752). Pēc 1850. gada celtajai kučiera ēkai pa vidu bija iebūvēts pulkstenis. Abās pusēs ēkai bija divi vārti, lai zirgi nesaskrietos. Virs tiem bija novietoti ciļņi ar stukā veidotiem zirgu galvu attēliem. Līdz mūsdienām saglabājies tikai ēkas vidējais korpuss. Viena no dekoratīvajām zirga galvām ir apskatāma skolas muzejā.

Pie muižas aldara mājām "Anniņām" ir ap 1850. gadu no dolomīta akmeņiem izbūvēts avots "Lauvas mute" (viet.noz. Nr.2760), kas izplūst no nelielas, mākslīgi veidotas grotas. Pie ģimnāzijas ēkām atrodas 1986. gadā atklātais dzejnieka Ojāra Vācieša (1933-1983) piemineklis (1986.g., tēln. Gaida Grundberga).

Kapliča

Juliuss Voldemārs fon Vulfs tika nošauts medībās Vīsbādenē (Vācija). Viņa sieva Šarlote nolēma netālu no Gaujienas pils uzcelt dzimtas kapliču (valsts noz. Nr. 2741), kurā barons tika apbedīts, un Vulfu dzimtas kapu vārtus (viet.noz. Nr. 2740). Būvniecību pabeidza 1872. gada augusta beigās. Tā bija paliela, kvadrātveida celtne ar kupolu. Pēc vēlāko laiku arhitektu vērtējumiem Gaujienas kapliča bija viena no iespaidīgākajām klasicisma stilistikā veidotajām muižas īpašnieku kapličām Latvijā. 1967. gadā kapliča tika daļēji sagrauta.

Publiskā pieejamība

Kopumā Gaujienas muižas teritorijā atrodās 30 valsts un vietējās nozīmes aizsargājamo pieminekļu vienības, tai skaitā 21 ēka.

Gaujienas pils darba laiks:

darba dienās vasaras periodā (no 1. jūnija līdz 31. augustam) no plkst. 9.00-14.00; mācību laikā (no 1. septembra līdz 31. maijam) no plkst.  9.00-17.00.

Citā laikā un dienās pēc iepriekšējas pieteikšanās pa telefonu 26546842 vai 26514183.

GAUJIENAS pagasta informācijas un tūrisma centrs

“Pilskalni“, Gaujienas pagasts, Apes novads, LV–4339
Tālrunis/fakss + 371 64381601
mob.tālr.: + 371 28386923
e-pasts: info@gaujiena.lv   •  gaujiena.info@ape.lv


© Visas tiesības aizsargātas

 .