Zvārtavas muižas pils un tās īpašnieki    

Livonija

Adzel, Atzele, Očele (šobrīd Gaujiena) – latgaļu novads minēts 12. gs., atradās šī brīža Latvijas, Igaunijas, Krievijas teritorijā. Pirmās liecības par Terra Agzele ir, kad izplatījās kristietība un Zobenbrāļu ordenis 13. gs. Gaujienā uzbūvē pili. Švarchofas (šobrīd Zvārtavas) muiža, kā  teritoriāli administratīvais iedalījums tapa 15. gs vidū, kad izveidojās Atzeles pils novads, Māras zemes jeb Livonijas konfederācijas pastāvēšanas periodā.  1465. gadā Zvārtava tiek piešķirta lēnī Hansam Švarchofam – no viņa vārda, iespējams, cēlies muižas nosaukums Adsel – Schwarzhof. 1517. gadā lēnis piešķirts Jirgenam Švarchofam. Viņa dzimta te saimniekojusi arī Livonijas kara laikā (1558-1583) līdz 1629. gadam.

Zviedru laiki Vidzemē

Zviedrijas karalistes karaspēks pieveica Žečpospolitas (Lietuvas – Polijas valstu ūniju)(1600.-1629.) spēkus reliģiski motivētajā karā. Livoniju pārdēvējot Zviedrijas Livonijā, nodrošināja reformācijas - luterticības izplatību, veicot (muižu redukciju 1784.-1700.) īpašumu atsavināšanu katoļticīgajiem, to draudzēm. Zviedru karavadonis Aksels Banners muižu lēņoja līdz 1721. gadam.

 Zvārtava Krievijas impērijas sastāvā

Ar uzvaru Ziemeļu karā (1700.-1721.) Livonija nokļuva Krievijas impērijas sastāvā, kā Līvlandes guberņa. 1745. gadā dāvināšanas ceļā Gaujienas pilsnovadu no Krievijas imperatores Elizabetes I (Alūksnes mācītāja audžu meitas Martas Skavronskas, vēlāk Krievijas imperatores Katrīnas I meitas) privātīpašumā saņēmis barons fon Delvigs. Šajā laikā Gaujienas pilsnovadu un apkārtni skicēja un dokumentēja novadpētnieks J. V. Krauze, kuram pateicoties J. K. Broces izdevuma materiāli aplūkojami arī šobrīd.

1781. gadā Zvārtavas muiža atdalīta no Gaujienas pilsnovada. Zvārtavas muižu 1825. gadā nopirka muižnieks Augusts Georgs Vilhelms fon Ceikels (von Zoeckel). Fon Ceikels vēlāk savā īpašumā ieguva arī Lutermuižu un Jauno muižu. Georga Vilhelma fon Ceikela un Marijas Frischas ģimenē bija viens bērns – meita Luīze Marija, viņa un viņas vīrs baronets Gotlībs fon Ferzens, pūrā ieguva Zvārtavas muižu, tai piederošo zemi, Lutermuižu un Jauno muižu. Jaunais pāris nolēma veco, vienstāvīgo ēku nojaukt un uzbūvēt jaunu, lielāku, atbilstoši tā laika gaumes prasībām, tjudoru neogotikas stilā ar tornīšiem, stikla kupolu un lieliem logiem. Jauno pili pabeidza celt 1881. gadā. 1905. gada revolūcijas nemieru laikā pils necieta.

Zvārtavas pils starpkaru periodā

Pēc Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas un beidzoties Neatkarības karam (1918.-1921.), pēc Luizes Marijas un viņas dēla Herberta  nāves, fon Ferzenu ģimene pameta Zvārtavu. Latvijas brīvvalsts laikā pilī atradās Zvārtavas pagasta valde. Pēc 1922. gada pilī saimniekoja Aizsargu organizācija, kas pastāvēja (1919-1940) un pārveidoja ēku un telpas no ģimenes mājas publiski pieejamām, saskaņā ar tajā laikā aktuālajām kultūras letonizācijas tendencēm: Svētku zālē tika izbūvēta skatuve, ierīkota deju zāle, klubs, kinozāle, sienas rotāja fresku gleznojumi ar zemnieku dzīves motīviem. Zālē atradās prezidenta K. Ulmaņa un ģenerāļa J. Baloža krūšutēli.

Laika posms no1940. gada līdz 1970. gadam

Otrā pasaules karā pils netika nopietni postīta.

PSRS jeb padomju okupācijas laikā (1940-1990) pilī sākotnēji 1945.-1964. g. darbojās Zvārtavas ciema komunistiskās partijas komiteja, padomes izpildu komiteja, ciema klubs, kino un deju zāle. Pils telpās darbojās arī Zvārtavas pamatskola, kuras laikā tika izbūvētas papildus krāsnis un starpsienas, bet gāja zudībā vēsturiskās mēbeles un parks netika kopts.

Laika posms no 1970. gada līdz 2005. gadam

Kopš 1970. gada pils pieder biedrībai “Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS). Tolaik LMS LPSR Mākslas fonda direktoram Madisonam piedāvāja iegādāties kolhoza “Straume” ēku mākslinieku radošā nama vajadzībām. Pilī sākās atjaunošanas darbi un tika izveidots vitrāžu kupols (M. Kārkliņa). Ražīgas vasaras aizvadīja gleznotāji R. Pinnis, M. un I. Muižuļi, grafiķi M. Dragūne, J. Petraškevičs. Mākslinieku Kārkliņu ģimene palīdzēja pili paglābt no demolēšanas un izlaupīšanas PSRS sabrukuma un Latvijas republikas atjaunošanas brīdī. Zūdot radošam namam “Dzintari” (Jūrmalā, 1993.-1999.) radošā darba inventārs, sadzīves priekšmeti, t.sk. unikāla ar “CX CCCP” dekola abreviatūru Rīgas porcelāna rūpnīcas (RPP) ražotā servīze, tika nogādāta Zvārtavā, lai nodrošinātu galveno LMS mērķi nepazaudēt mākslas radīšanas mantoto inerci un prieku. 2000. gadā uzsākta svētku zāles parketa atjaunošana, ēdamzāles, bibliotēkas neogotikas stila iebūvētu mēbeļu restaurācija un koncepcijas izstrāde, kā sintezēt jaunradi un vēstures liecības, jo Zvārtavas kungu mājai (pilij), parkam un muižas kompleksa ēkām piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Notika pils bijušo īpašnieku CeIkeļu un fon Ferzenu ģimenes kapu sakopšana, uzstādīts kapa piemineklis.

Zvārtavas pils mūsdienās.

Mūsdienās Zvārtavas muižas komplekss ir LMS Starptautiskais mākslas un izglītības centrs un LMS muzeja radošā filiāle, kur norisinās starptautiski simpoziji, radošās darbnīcas un ekskursijas. Te var iepazīties ar apjomīgiem restaurācijas darbiem, kas veikti gan pašu mākslinieku spēkiem un piesaistot VKKF un NKMP un ziedotāju līdzekļus, atjaunojot pils spožumu. LMS muzeja ekspozīcijās apskatāma 20. gs. otrās puses latviešu glezniecības, tēlniecības, vitrāžas, tekstilmākslas darbus, mūsdienu mākslas priekšmetus, interjera priekšmetus, piemēram, mākslinieku, koktēlnieku veidotas gultas un vērienīgi starptautiskos simpozijos veidota  porcelāna trauku kolekciju, kas tiek papildināta.

Apskates objekti

Zvārtavas muižas kompleksā, līdzās skaistajai pilij, izejot nesteidzīgās pastaigās ir apskatāmi klēts un stallis (19.gs.1.puse), dzirnavas (19.gs.vidus), bet ejot cauri parkam (18.,19.gs. 1.puse), kur vērīgs skatītājs pamanīs tēlniecības darbus, instalācijas un strūklakas, var nonākt pie brīnišķīgā Zvārtavas ezera.


Barons Ferzens ar ģimeni ap 1915.g. 

Sena Zvārtavas pils atklātne

Pils īpašnieki

Zvārtavas muiža kā Adsel-Scwartzhof pirmo reizi dokumentos parādās ap 1405. gadu - kad tās teritorijā esošo zemnieku sētu atdod kā lēni Hansam Švarchofam. Līdz 1781. gadam Zvārtava bija Gaujienas pilsmuižas daļa.

1517. gadā tās īpašnieks bija Jurgens Švarchofs.

1627. g. muižas vadītājs ir Redingers (Rôdinger), Švarchofu dzimtas mantinieks. 

1629. g. muiža kopā ar Gaujienas pilsmuižu tiek piešķirta Banēru (Banner) dzimtai. 

1638. g. – valsts maršalam Akselim Banēram. 

18. gs. muižā valda Delvigu dzimta. 

1781.g. Zvārtavu mantoja Bernharda Reinholda fon Delviga dēls leitnants barons Pēteris Delvigs.

1783. g. valda Skotusu ģimene (die Familie Skotus). 

1820. g. – Hafrath Skotus – galma padomnieks. 

1858. g. muiža pāriet Luīzes fon Cekkelas (Luise von Zoekell) īpašumā.

1881. gadā Luīze fon Cekkela un viņas laulātais draugs Gotlībs von Ferzens (von Fersen) uzbūvē tagadējo muižas pili.

Fon Ferzenu dzimtai Zvārtava pieder līdz Pirmajam pasaules karam. Pēc kara agrārreformas laikā īpašumu nacionalizē.  

No 1922. gada pilī tapa iekārtots Aizsargu nams un to pārvaldīja Latvijas Aizsargu organizācija.

Pēc Otrā pasaules kara, līdz 1969. gadam pilī  bija skola, un tās pagrabus vietējais kolhozs izmantoja kā noliktavas.

Pašlaik Zvārtavas pils ir Latvijas Mākslinieku Savienības īpašums, kurā atrodas mākslinieku jaunrades nams.

© Visas tiesības aizsargātas

 .