LAT
1. Sikšņu krāces un Sikšņu dolomīta atsegums
Apes novads Virešu pagasts. Valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis. Sikšņu klintis atrodas ainaviskā Gaujas senlejas stāvkrastā līdz 8 metriem augstā kraujā, kur atsedzas dolomīti ar kramainu silicītu starpslāņiem.
Sikšņu klintīs joprojām ir atrodami sīku kvarca kristāliņu saaugumi - drūzas. Šī ir viena no ļoti retajām vietām Latvijā, kur kvarcs ir kristalizējies kramainu dolomītu - silicītu starpslānī. 2009. gadā šis atsegums nominēts, kā gada ģeoloģijas objekts.
Sikšņu krāces ir pirmās garākās krāces Gaujas tecējumā un viens no krāšņākajiem Gaujas posmiem. Tās sākas pie Tirziņas ietekas Gaujā un beidzas pie Vidzemes šosejas tilta. Upe dziļi iegrauzusies pamatiežos, krastos atsedzas dolomīti, kritums šai posmā ir aptuveni 1,3 m/km un upē veidojas nepārtrauktas krāces. Sikšņu krāces ir patīkama pārmaiņa ūdenstūristiem, kas līdz šim „vagojuši” vienmuļo gaujas plūdumu.
2. Lejasbindu krauja
Apes novads Virešu pagasts. Valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis. Dolomītu atsegums atrodas Gaujas labajā krastā nedaudz augšpus Vizlas ietekai un veido daļēju Gaujas ūdenskritumu - kāpli. No Gaujas krasta redzami tikai atsegumu apakšējie slāņi.
3. Vidagas lapegļu alejas un stādījumi
Apes novads Virešu pagasts, Vidaga. Valsts nozīmes aizsargājams dendroloģiskais stādījums. Cauri Vidagas centram stiepjas lapegļu aleja, tā noved līdz pat Gaujai un ir valsts nozīmes dabas piemineklis.
4. Virešu mežābele
Apes novads Virešu pagasts.Pirms Virešu tilta pāri Gaujai, braucot no Rīgas puses, ceļa labajā pusē atrodas vietējas nozīmes aizsargājams dižkoks-mežābele, kuras apkārtmērs sasniedz 2,45m. Stāsta, ka šeit kādreiz esot bijis liels ābeļu dārzs, bet kara laikā tas nopostīs un palikusi tikai viena ābelē.
5. Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens
Apes novads Virešu pagasts. Valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis. Žākļu dižakmens atrodas 200 m no Žākļu mājām pie Vizlas ietekas Gaujā, Vizlas labajā krastā. Augstums 3,4m, garums 6 m, platums 3,7m, apkārtmērs 15m. Neregulāra šķautņaina forma. Akmens pāršķēlies divās daļās. 1978. gadā šajā upes posmā uzņemti kadri filmai „Pūt vējiņi’. Dižakmens ierindojas Latvijas dižāko sarakstā.
Vizlas lejteces atsegumi vērojami 1,2 km garā upes posmā no tilta pār Vizlu līdz tās ietekai Gaujā. Upes kritums šai posmā ir 10m/km, gar abiem upes krastiem redzami dolomīta klints atsegumi, kas vietām izskatās pēc cilvēka veidota mūra. Augstā un vidējā palu līmenī upe piemērota ūdenstūristu treniņiem. Gar Vizlas labo krastu šai posmā ierīkota dabas taka (skat. sadaļā Aktīvais tūrisms/Dabas takas).
6. Randātu klintis
Apes novads Virešu pagasts. Valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis. Klintis atrodas pie Randatu mājām, apmēram 1 km augšpus Virešu tilta, Gaujas labajā krastā. Kopējais klinšu augstums sasniedz 15 m (divas terases – 6 un 9m), platums 64 m, kraujas augstums 26 m. Kopš Daugavas ielejas appludināšanas šī ir Latvijas augstākā dolomīta klints. Klinšu Z daļā atrodas veci dolomīta karjeri. Pie Randatu klintīm ierīkota dabas taka.
7. Žagatu klintis
Apes novads Virešu pagasts. Valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis. Atrodas lejpus Vidzemes šosejas tilta, Gaujas kreisajā krastā. Devona nogulumu atsegums, vietējie iedzīvotāji to saukuši arī par Miglas iezi. Tālā senatnē zem tām bijušas izveidojušās alas.
8. Jaunžagatu krauja
Apes novads Virešu pagasts. Valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis. Atrodas pie Jaunžagatām, Palsas labajā krastā ap 10 m virs upes līmeņa. Atsegumu veido milzīgs dolomīta blāķis - atrautenis, kas apvēlies gandrīz otrādi. Atsegums līdz 3 m augsts un 15 m plats. Dolomīta blāķis, kas nobrucis Amatas svītas smilšakmeņu sufozijas bedrē un palicis stāvam 60 grādu leņķī attiecībā pret horizontu. Nelielais atsegums izskatās šeit pilnīgi nevietā, jo upes krasti sastāv no morēnas.
9. Dabas piemineklis Kalamecu-Markūzu gravas
Apes novads Gaujienas pagasts. Valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģiskais objekts – gravas – atrodas 5km uz ziemeļiem no Gaujienas Mežciemā. Krāšņas gravas ar ūdenskritumiem, alām, dolomīta atsegumiem. Gravu nogāzēs vietām izveidojušās negatīvas dolomīta pārkares no viegli grūstošiem bluķiem, tāpēc, aplūkojot objektus, jāievēro piesardzība.
10. Dabas liegums Gaujienas priedes
Apes novads Gaujienas pagasts. Vairāk kā 200 gadus vecas priedes. Gaujienas priedēs kapličā apglabāti fon Vulfu ģimenes locekļi (fon Vulfu ģimene bija Gaujienas muižas īpašnieki līdz pat agrārreformas sākumam Latvijā).
11. Karsta kritenes - Alkšņupītes ūdensrijējs
Gaujienai cauri tek Alkšņupīte, kurai ir izveidojušās divas kritenes – ūdensrijēji, kur ūdens iekrīt dolomīta plaisā līdz pazemes ūdens slānim.
12. Cirgaļu iekšzemes kāpas
Valkas novads, Zvārtavas pagasts. Īpatnējs un izcils ar priežu siliem apaudzis iekšzemes kāpu masīvs, ainaviski izteiksmīgs un unikāls visā Latvijā. Masīva centrālo vietu aizņem Mārkalnu kāpu masīvs, ko veido vairāk kā 20 viena otrai paralēli pieslējušās izliektas kāpu grēdas. Atsevišķu grēdu garumi pārsniedz 1 km. Masīvs atrodas ceļa Valka – Vireši labajā pusē, tā platība vairāk kā 30 km². Lieliskas sēņu un ogu vietas. Vecrāmnieku goba, stumbra apkārtmērs 6,38 m; Vecrāmnieku priede, stumbra apkārtmērs 2,7 m.
13. Kankarīšu iezis
Valkas novads Vijciema pagasts. Sarkanā smilšakmens atsegums Vijas upes kreisajā krastā tieši pirms tās ietekas Gaujā.
Informācijas avots: www.zgauja.lv
