Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) muzeja

starptautiskais mākslas un izglītības centrs

“Zvārtavas pils”

Muižas vēsture un attīstība:

      Zvārtavas vairāku gadsimtu atstātās pēdas kultūrā:

 - 13.gadsimtā Atzeles pilsnovada sastāvdaļa, 15.gadsimtā Zvārtavas muiža izdalīta kā atsevišķa vienība, vēlāk kā patstāvīgs īpašums, 18.gadsimtā uzsākta esošā muižas kompleksa būvniecība;

 - 18.-19. gs. pārbūvēta esošā kungu māja, Zvārtavas ainavā paceļas vācbaltiešu muižniecības Tjūdoru neogotikas stila muižas kungu māja – zemes īpašnieka ģimenes māja, 1920.gadā īpašnieki emigrē.

 -  Latvijas Republikā privātmāja ar atsevišķu telpu nomu;

sabiedriska ēka – klubs, LPSR –  kolhoza valde, skola;

- LPSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda radošais nams, tagad tas ir – Latvijas Mākslinieku savienībai (LMS) piederošs mākslas muzejs.

      Katrs laiks veidojis savu daudzveidīgo pienesumu Zvārtavas muižas kungu mājai, pat neapzinoties iegūtā vērtību.  Jo negatīvā un pozitīvā bagāža summējās. Postījumi atvietoti ar jaunāko  laiku būvdetaļām, dekoriem, un ēkas ieguvušas citu funkciju.  Būve no mājokļa kļuvusi par sabiedriski pieejamu kultūras ēku, kas pieņem apmeklētājus un ir radošā bāze māksliniekiem ar aprīkotām darbnīcām un neformālās izglītības nodarbībām.

       Atsevišķiem periodiem ir sava leģenda vai stāsts par Zvārtavas muižu.  Krievijas Krievijas Impērijas Līvlandes (Vidzemes) guberņas Pernavas arhitekts H.fon Volfeldts (Wolffeldt, 1849-1904), radoši ieviesa neogotikas viduslaiku pils uzbūves paņēmienus muižas arhitektūrā. Ēkas arhitektūras raksturīgie elementi ir lielā zāle, plaša kāpņu telpa, kā arī projektētie trīs astoņstūra torņi. Pirmais tornis ēkas plānojumā iezīmē svarīgu un reprezentatīvu telpu novietni – ģimenes godu norises vietu, kas atrodas pirmajā stāvā (šeit notikušas muižas īpašnieku Marijas fon Coikelas-Frišas (1823-1913), viņas māsas Vilhelmīnas fon Frišas (1793-1886), kā arī Marijas Luizes fon Coikelas-Ferzenas (1858-1915) un viņas bērnu Herberta fon Ferzena (1887-1912), Margaritas fon Ferzenas (1883-1915) bēru atvadu ceremonijas), bibliotēku – otrajā stāvā,  kalpotāju cietumu pagrabā. Otrais tornis atrodas ēkas apjomā un muižas interjerā ir akcentēts kā ātrijs ar kāpņu telpu, kas veidota astoņstūra formā ar kolonādi, neogotikas koka detaļām, stikla kupolu bēniņos un aku pagrabā, kur mēnesim iespīdēt. Trešais tornītis izbūvēts dienvidu – austrumu ēkas daļā, kurā var iekļūt no baroneses istabas pirmajā stāvā. Būvapjoms tika veidots ar savdabīgu teiksmainu vēstījumu, kas zināms tikai ēkas iemītniekiem un bijis pārsteigums viesiem. Kalpotāju un dienesta telpas tika konceptuāli nodalītas no kungu – ēkas īpašnieku sadzīves istabām.

        Latvijas neatkarības periodā, pēc 1920.g. zemes reformas, kas atsavināja vācbaltiešu zemes īpašumus, neatsavināmā daļa, t.sk. Zvārtavas muižas kungu māja, līdz 1934.g. piederēja Kara ministrijas ierēdņa, advokāta Jāņa Ozollapas ģimenei, īslaicīgi ēkā tika izvietoti Zvārtavas piensaimnieku biedrība un krājaizdevumu sabiedrības kantoris. 1936.g. būvi izsolē iegādājās Zvārtavas pagasts. Zvārtavas muižas kungu māja piedzīvoja būtisku pārveidi un 30. novembrī tika atklāta Zvārtavas pagastmāja. Ēkā bija izvietota pagasta valde un tika ierīkoti dienesta dzīvokļi pagasta valdes darbiniekiem. Pagasta nozīmīgo pasākumu rīkošanai tika izvēlēta ēkas Svētku zāle. Zvārtavas aizsargu organizācijas nodaļai, tās priekšniekam uzticēja rūpes par zāles iekārtojumu un tā tika nodalīta no pārējās ēkas ar skatuves konstrukciju, šādi iejaucoties pirmatnējā telpu plānojumā. Toties Svētku zāle ieguva iepriekš ēkā nebijušu noformējumu – sienu gleznojumus ar zemnieku dzīves ainām sausās freskas tehnikā (gleznotājs, keramiķis Johans Herlings, 1904-1941) un valsts vadītāju portretus (Prezidents K.Ulmanis, Kara ministrs J.Balodis). Pagasts, iekļaujoties laikmeta prasībā, ieguva sava laika sociālu novitāti – publisku sarīkojumu un deju zāli.

      LPSR laikā, pēc Latvijas okupācijas, ēka pildīja vairākas funkcijas un muižas kungu mājā tika izvietota vietējā pašpārvalde – Zvārtavas ciema padome, komunistiskās partijas komiteja, sākumskola ar internātu, kolhoza valde un ciema klubs ar propagandas mediju – kino. Filmu projicēšanas iekārtu uzstādot, tā bijusi tik liela un tika izvietota tā, ka nācās ēku daļēji rekonstruēt un demontēt divas otrā stāva pārseguma balsta lapegles kolonnas.

      Netālu bija ierīkota satiksmes autobusa pietura un uzbūvēts veikals. Tomēr, mainoties pagasta saimnieciskajai situācijai, ēka tika pamesta. Skola un kolhoza valde tika pārvietota 1970. gadā un to no kolhoza “Straume” nopirka LMS Mākslas fonds (vadītājs, tēlnieks Maijers Fūrmans) Mākslinieku radošā nama vajadzībām. LMS valdes priekšsēdētājs toreiz bija gleznotājs Edgars Iltners.

      Straujo ritmu un ražošanu nomainīja radoša dzīve un ēkas restaurācijas darbi. Kungu māju sāka dēvēt par Zvārtavas pili. Vasarās tajā darbojas gleznotāji Rūdolfs Pinnis, Kārlis Dobrājs, Malda un Ivars Muižuļi, Roberts Muzis, grafiķi Maija Dragūne, Juris Petraškevičs (LMS prezidents 1992.-1993.g.) u.c. Ēkas ātrija stikla kupolā tika radīta vitrāža, ko veidoja māksliniece, MF darbiniece Māra Kārkliņa. LMS vadītāja bija gleznotāja Džemma Skulme (1925-2019; vadītāja 1980-1992) un LMS Mākslas fonda vadītājs bija R.Vasiļjevs (MF strādāja 1983-1992).

      20.gs. 90. gados Zvārtavas muižas komplekss ieguva valsts arhitektūras pieminekļa statusu. Šajā laika periodā notika lielas pārmaiņas, lai pielāgotu Zvārtavas muižu plašu mākslas pasākumu organizēšanai un noteiktu atjaunojamo, kultūras mantojumam nozīmīgu detaļu saglabāšanu. Ar 1992. gadu LMS pārņēma LMS Mākslas fonda īpašumus un radās doma par Starptautiskā mākslas un informācijas centra izveidi Zvārtavā, kur atrastos un būtu pieejamas aprīkotas keramikas, tekstilmākslas, grafikas, glezniecības, tēlniecības un āra objektu darbnīcas. Centra darbība aizsākās 1994. gadā. Zvārtavas pilī tika organizēti simpoziji, kuros piedalījās mākslinieki, kā tekstilnieks, LMS prezidents (1993-2005) Egīls Rozenbergs, keramiķes Jevgeņija Loginova, Inese Brants, tēlnieki Ģirts Burvis, Kirils Panteļejevs, Igors Dobičins, Arta Dumpe, metālmākslinieki Dainis Egle (pils lustras), Aldis Kārkliņš (tvaiku nosūcējs pils virtuvē) u.c. Tika aicināti piedalīties ne tikai Latvijas, bet arī dažādu jomu mākslinieki no ārzemēm. Māksliniekus dalībai aicināja un simpoziju rīkošanā piedalījās mākslas zinātnieces Astrīda Rogule un Inese Baranovska.

       Ar 2000. gadiem simpoziju un plenēru kustībā aktualizējas mākslas veidi kā tēlniecība, keramika un fotomāksla. Simpoziju un radošo aktivitāšu rīkošanā darbojās mākslas zinātniece Baiba Guste, simpozijos piedalījās mākslinieki Pēteris Martinsons, Vilnis Titāns, Jevgeņija Loginova, u.c.

      Kopš 2014. gada visā Zvārtavas muižas kompleksā izvietotas LMS muzeja ekspozīcijas– glezniecības, tekstilmākslas ekspozīcija “Spītniece pilī”, tēlniecības ekspozīcija “Laikabiedra portrets”, apgleznotā porcelāna kolekcija “Trauslais pieskāriens”, mākslinieku veidotas gultas, ekspozīcija “Sapnis”. LMS muzeja  Zvārtavas pils piedāvā arī dalību mākslinieku rezidencēs un apgūt neformālās izglītības programmas.

 

 Unikālais pilī:

 - Uzraksts uz kungu mājas sliekšņa latīņu valodā: “Hic habitat Felicitas. Nihil mali intret” (tulk. “Šeit mājo Laimība. Ļaunums te neienāk”).

 - Zvārtavas pils 19.gs. II puses ātrija oriģinālais koka neogotikas interjers un autentiskās mēbeles: virtuves, bibliotēkas iekārta, mazā tornīša interjers, koka logi un durvis.

 - Zvārtavas pils kupola vitrāža (M.Kārkliņa).

 - Mākslinieku darbnīcu un LMS muzeja 20.gs. II puses mākslas ekspozīciju izveide muižas kompleksa ēkā un tās parkā.

 - Vienīgais muižas komplekss Latvijā, kas pieder māksliniekiem (profesionālai radošai biedrībai).

 

 LMS īpašumā un lietošanā atrodas:

 - Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi: Zvārtavas muižas apbūve (19. gs. 1.p., 19. gs. b), Kungu māja (1881.g.).

 - Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi: muižas klēts (19. gs. 1.p.), stallis (19. gs. 1.p.), vējdzirnavas (19. gs. v.), parka daļa ( 19. gs. 1.p).







© Visas tiesības aizsargātas

 .