Pils parks

Sākotnēji pie Zvārtavas muižas kungu mājas atradies 18.gs. beigās veidots regulāra plānojuma dārzs, bet 19.gs. beigās ierīkots 9,7 ha liels ainavu parks. Senākais Zvārtavas parks sākts veidot 18. gadsimtā kā regulārs, dekoratīvs trīspakāpju terasveida dārzs. No pils uz ezeru pavērusies centrālā skatu perspektīva, kuru ierobežoja lapu koku rindas. Parka ierīkošanā izmantotas gan vietējās kokaugu sugas – parastās kļavas, egles, ozoli, liepas, pabērzi, Eiropas segliņi, gan arī dažādi svešzemju kokaugi. Šajā parka daļā aug un ražo sēklas vislielākā Latvijas zaļā duglāzija. Netālu no tās redzami dižkoka izmērus sasniegušais parastais ozols un parastā liepa. Pils ziemeļu pusē – parādes pagalmā aug liels šķeltlapu Karēlijas bērzs. 

Kad 1881. gadā uzcēla jauno pili, paralēli tika ierīkots arī jaunais parks Zvārtavas ezera krastā, mazliet iesāņus no esošā regulārā dārza. Tas veidots ainaviskā stilā. Šinī parkā veidotas vairākas skatu perspektīvas uz Zvārtavas ezeru. Jaunajā mežaparkā stādītas dažādas svešzemju koku un krūmu grupas: Krievijas lapegles, Sibīrijas baltegles, astoņas baltās apses, pa vienai Sibīrijas ciedru priedei un asai eglei. Pils dienvidu pusē bija pašas baroneses apkopts rozārijs.